Suņi ir viena no retajām dzīvnieku sugām, kurai dabā ir tik liela izmēru daudzveidība. Mazākās šķirnes, piemēram, čivavas vai Jorkšīras terjeri, sver tikai ap 3 kg, savukārt lielākās šķirnes, piemēram, mastifi, var svērt vairāk nekā 68 kg.
Tas ir tāpēc, ka cilvēki gadsimtiem ilgi ir audzējuši suņus atbilstoši savām vajadzībām. Suņa izmēru nosaka daudzi gēni, taču zinātnieki ir atklājuši dažus galvenos, kas izskaidro gandrīz pusi no šķirņu izmēru atšķirībām. Selekcija šos gēnus mainījusi tā, ka suņi kļuvuši mazāki par saviem senčiem – vilkiem.
Izmērs ietekmē arī dzīves ilgumu
Šie gēni nosaka ne tikai augumu vai svaru. Suņu šķirnes atšķiras pēc izskata, rakstura un veselības, un mazās šķirnes parasti dzīvo ilgāk nekā lielās. Likumsakarība ir diezgan vienkārša: jo lielāks suns, jo īsāks viņa mūžs.
Atšķirība var būt ļoti izteikta. Piemēram, angļu mastifi un bulmastifi vidēji dzīvo 7–8 gadus. Savukārt pundurpūdeļi un Jorkšīras terjeri vidēji dzīvo ilgāk par 12 gadiem, un daudzi no viņiem sasniedz pat 15–16 gadu vecumu. Tas ir gandrīz divreiz ilgāk nekā lielo šķirņu suņiem.
Atšķiras arī slimības
Lielajiem un mazajiem suņiem vecumdienās raksturīgas atšķirīgas slimības. Lielākām šķirnēm biežāk rodas locītavu un muskuļu problēmas, piemēram, artrīts, kā arī biežāk sastopamas onkoloģiskas saslimšanas. Mazāko šķirņu suņi biežāk slimo ar nervu sistēmas slimībām, viņiem mēdz būt vielmaiņas traucējumi vai nieru problēmas.
Kāpēc tā notiek?
Precīzas atbildes zinātniekiem vēl nav, taču ir divas galvenās versijas. Pirmkārt, lielie suņi var novecot ātrāk, un veselības problēmas var parādīties agrāk. Otrkārt, viņi var novecot tikpat ātri kā mazie suņi, tikai grūtāk pārcieš vecuma slimības.
Skaidrs ir tikai tas, ka svarīgākie faktori ir ķermeņa svars un augšanas ātrums. Tāpēc ir cerība, ka nākotnē izdosies atrast veidus, kā palīdzēt lielajiem suņiem dzīvot ilgāk un veselīgāk.
Kā mēs varam palīdzēt savam sunim jau šodien?
Gēnus mainīt nevaram, taču katru dienu varam spert šos soļus:
- Sekojiet, lai sunim neveidotos liekais svars, jo tas īpaši kaitē locītavām.
- Katru dienu pastaigājieties un spēlējieties ar suni, nodrošiniet viņam arī prāta nodarbes.
- Regulāri apmeklējiet veterinārārstu, vakcinējiet suni un sargājiet viņu no parazītiem.
Ar šādiem maziem soļiem ik dienu varam palīdzēt savam mīlulim justies labāk – neatkarīgi no tā, vai viņš ir liels vai mazs.
